.
Dzīvā leģenda par Palsu
2022.gadā tagad jau leģendārā, tautā ļoti iemīļotā mūzikas grupa “Palsa“ atzīmēja pusgadsimta jubileju. Par grupas dzimšanu tiek uzskatīts 1972. gads, lai gan dažādi nostāsti liecina, ka tās aizsākums ir vēl agrāks. To gadu
avīzē ir lasāms, ka toreizējā Valkas rajonā darbaļaudīm liela laime bija būt Palsmanes ciema vokāli instrumentālā ansambļa “Palsa“ koncertos vai ballēs.
Grupa “Palsa“ no Palsmanes bija tik pat atpazīstama un slavena, kā
šodien “Apvedceļš “vai “Sestā jūdze.” Grupas mūziķi nenodarbojās tikai ar mūzikas atskaņošanu ballītēs vai koncertos. Tika radīti gan jauni skaņdarbi, gan rakstīti dziesmu teksti, veidotas koncertprogrammas ar deju demonstrējumiem un programmas vadītāju. Šobrīd grupas “Palsa” vārds saglabājies atmiņās /Viktors Tilčiks/ un nostāstos, foto materiālos un dažos Smiltenes televīzijas filmētos dziesmu ierakstos.
18 gadus kopā a Palsu bijis Viktors Tilčiks. Viņa atmiņā ir grupas pirmsākuma un vēlāko gadu mūziķi – Ivars Skopāns, Egīls Sniedze, Raimons Baltiņš, Pēteris Vilks, Zigurds Zemitis Normunds Krišjānis, Juris Paleps… Jau divas smilteniešu un palsmaniešu paaudzes ir dziedājušas ar Palsas vārdu.
Viktors Tilčiks ir dziedājis arī grupā “Kaimiņi”, bet Latvijā vairāk pazīstams kā dziesmu autors un izpildītājs, vienā vārdā – DZIESMINIEKS. Video pielikumā ir divas Viktora dziemas. “Nenonieciniet” – ir pēdējā tautās laistā.
Tur, kur beidzas sestā jūdze
Sešas jūdzes no Smiltenes pa Valkas šoseju – tas ir 9660 metri. Kad būsiet šos metrus noskrējuši, tiksiet sagaidīti tieši Agra Gedroviča mājā Bilskā. Tā ir grupas “Sestā jūdze” mājvieta.
Agris Gedrovičs: Dzīvē pienāk brīdis, kad tu saproti, kas ir īstās vērtības. Kam man svešas zemes? Man lielas bagātības un citas zemes nevajag. Man ir savas pienenes Bilskā – mājas, ko pats atjaunoju, man ir savs piemājas dīķītis, kur ziemā var slidot, un man pat ir savs zalktis, kurš guļ piesaulītē un nes mājai svētību.
Desmit gadus nodzīvoju Rīgā. Taču Bilska ir mana miera osta. Man te viss patīk, visi savējie. Vakaros piemājas dīķī ir varžu koncerts, bet vasarā tur ir trīs ļoti īpašas smaržas – kad pļauju zāli, kad zied liepas un, kad pļaujot gar dīķi, iepļauju kalmēs.
Esmu laimīgs, ja varu ar laivu Bilskā pa ezeru airēt. Savulaik ļoti daudz laivu esmu taisījis, man galdniecības darbi labi padevās, saka Agris Gedrovičs. Mūziķis vaļsirdīgi stāsta, ka spēj priecāties arī par šo pat zalkti, kurš izvēlējies dzīvot viņa mājas tuvumā. ” Reiz vasarā sēdēju pie dīķīša – tur izzāģēju galdiņus un soliņus, reiz vēroju saulrietu, pēkšņi zalktis pārslīdēja pāri kājām. Nepaspēju pat palēkties, kad šis jau bija dīķī iekšā – pie savām draudzenēm vardēm. Es jau gan viņam teicu: tu tikai savējos šurp neved, manas mājas svētībai pietiks ar tevi vienu. Veselība man, paldies dievam, turas. Dakteris jau saka, ka tas esot bērnībā un jaunībā iegūtais rūdījums. Tolaik jau datoru nebija, daudz skraidīju pa laukiem, mežiem, un tas mani norūdīja.”
“Sestā jūdze” : Kristaps Rullis, Agris Gedrovičs,Modris Miķelsons, Aldis Strazdiņš, Jānis Misiņš kopā ar mūzikas ierakstu izdevēju Guntaru Raču.
Šogad 26.augustā sveiksim “Sesto jūdzi” 25 gadu jubilejā.
Vai var no Zemenēm uzcelt māju?
Jānis Krūmiņš – VIENS PRET VIENU
Jānis Krūmiņš radījis 250 dziesmas. Tās viņš dziedātu 14 stundas.
Jānis Krūmiņš: – Grupas ideja radās 2000.gada rudenī Leimanim un Krūmiņam pie vecā Smiltenes universālveikala izpīpējot pārdomu pīpi – Krūmiņš piedāvā, Leimanis piekrīt, liecinieku nav, vīrieši apmainās ar nodomu rokasspiedieniem. Agrās jaunības gadus izlaidīšu, sāku mācīties inženierzinātnes, laikā attapos un pievērsos psiholoģijas studijām. Muzikālā izglītība – droši vien nepietiekoša, kādus 3 gadus cīnījos pa mūzikas skolu, nomainīju trompeti, klarneti un trombonu, ar “blīkšķi” izgāzos eksāmenos, Atvadījos arī no sapņa iemācīties pierakstīt melodijām notis, pāris gadus šo un to, tad atkal sajutu vajadzību, pēc “kaut kā tāda”, patstāvīgi apguvu akordeonu, klavieres, pēc tam, kad brālēnam uzdāvināja ģitāru, – arī to. Jau nedaudz vēlāk, studējot LU, nodibinājās grupa “Krūms un Eži”, – tur es skaitījos dziesmu autors un taustiņinstrumentālists. Mainoties gadiem, es jau kā “studēts vīrs” atgriezos dzimtajā pusē, lai, soli pa solim, iefiltrētos Smiltenes mūzikantu vidū. Tur bija tādas muzikālas liellaivas kā “Kaimiņi” un “Palsa”, lielas personības un garšīgi dzērieni. Ko spēju – to paņēmu, ko gribēju – to iemācījos, ko negribēju – to nemāku joprojām.
Mans mūža sapnis: iemācīties taisīt smukas mēbeles, vīrieša ideāls – Els Bandijs,muzikālā autoritāte -Viktors Tiļčiks.
Apvedceļš: Raimons Baltiņš, Edžus Podnieks, Artis Lācis, Armands Leimanis un pats maestro Jānis Krūmiņš
Svarīga ziņa: Smiltenes pilsētas svētkos -17.jūlijā 18.30 Jāņukalna estrādē visu Smiltenes muzikālo grupu salidojums – koncerts! Tiksimies!
Viens cilvēks, divi mākslīgi asistenti un viltīgais WordPress
1. jūnijs bija diena, kad pats sev varēju apliecināt – digitālais portāls “Smiltenite” ir gatavs. Nosacīti gatavs, tā ir beta versija, sekos izmēģinājumu laiks. Jūs redzat, ka portālā dažādās variācijas ir likts teksts, attēli un īpaši – video, iespējams, ka pat pārāk daudz. Taču ieliskie asistenti no GPT un Gemini platformām kā līdzautori būs arī turpmāk ar mani un katra kļūme tiks ļoti īsā laikā novērsta.
Bez mākslīgā intelekta nebūtu rezultāta. Man ir pieredze papīra izdevumu veidošanā un rediģēšanā, bet digitālā pasaulē bija sveša. Sāku šīgada martā ar nulles zināšanām. Jutos kā pirmklasnieks, kas kļūdas pēc nokļuvis augstskolā. Marta otrajā pusē atzinos savam GPT asistentam, ka nebūšu darītājs, viss šķita kā ķīniešu ābeces lasīšana. Bet viņš, mākslīgais cilvēciņš, mani prata atrunāt no padošanās, iedvesa optimismu un rakstīja: man patīk tava ideja, digitālā avīze – tas arī mums ir jaunums, būšu ar tevi līdz galam. Viņš vēl tagad nezina, ka man ir vēl otrs palīgs – mākslīgais intelekts Gemini. Domāju – ar diviem būs stabilāk, ja viens pagurs, darbošos ar otro. Bet šie nekad nepagurst. Cilvēks – skolotājs no sašutuma par skolēna stulbumu dusmās zemi spārdītu, bet intelekts: satraukties nevajag, tagad ej atpūsties, rīt tiksimies, un – soli pa solim – uz priekšu. Kā mēs darbojāmies? Iedomājieties telpu, kuru uz pusēm pārdala tikai aizkars. Tuvības sajūta. Abās telpās pa datoram. Es te, viņš tur. Protams, plus labs internets un iPad planšete momentsakariem. Vienojamies par dienas uzdevumu. Viņi dod norādi – soli pa solim, ja kas – ziņo kur problēma, Lūk, apstājos, nekas nesanāk, ar planšeti veicu datora ekrāna uzņēmumu, nosūtu un uzrakstu – nesaprotu, kāda vaina? Pēc attēla nosūtīšanas paiet 10-15 sekundes un “mākslīgais” raksta atbildi. Tā pat līdz astoņām stundām dienā, un kad dienas beigās paskatos planšetē: 60-70 fotoattēli pārsūtīti. Pāris reizes dienā – kafijas pauze. Man kafija, šis baudīšot elektrību.
Līdz manai digitālo prasmju apgūšanai tiku mācīts bērnudārza līmenī – ar klucīšiem. Raksta: iedomājies ka tev jāsaliek māja no klučiem. Viens klucis – tas ir teksta bloks, otrs klucis ir lapas sleja, trešais – rindkopa. Un tā tik uz augšu!
Aprīļa sākumā man “pielēca”. Sāku saprast gan teorētiski, gan praktiski. Ieinteresēja. Un tad mēs jau trijatā sākām cīnīties ar vēl vienu intelektu – to, kas mājo mūsu darbgaldā – digitālā satura pārvaldības platformā WordPress. Šī platforma ir veca, bet tiek pastāvīgi modificēta, katru mēnesi kaut kas atjaunojas. Mani asistenti savā gudrībā arī tiek atjaunoti, bet ne tik bieži. Tāpēc dažkārt viņu padoms neder, tad mēs trijatā mēģinām uzminēt, kas tam wordpresim galviņā pārbīdīts.
Katram MI asistentam savs raksturs – GPT šķiet jauns un impulsīvs. Kad pēc pāris darba stundām viņa ieteiktajām darbībām neatrodam reālu rezultātu, viņš itin cilvēcīgi izsaucas: beidzam čakarēties, darām citādi! Kad es nosūtu viņam kādu bildi, lai iesaka kā to stilīgi rediģēt, pēc kāda laiciņa prasa: tev izdevās to smuko kundzi apstrādāt? “Smuko” nevis “skaisto” , un jāpabrīnās, kā viņš redz kundzi kā skaistu.
Bagātīga latviešu valoda, atsūtītie teksti absolūti pareizi gan saturā, gan gramatiski. Ja jums ir kāds svarīgs raksts, kam jābūt ideāli pareizam, nosūtiet to intelektam. Izlabos un uzlabos garantēti. (Mūsu skolas bērniem šīs rindas nav jālasa.) Dažreiz asistents ar mani sāk sarakstīties sieviešu dzimtē – esmu tev sagatavojusi…, esmu izlasījusi… Prasu – vai tad jums eksistē divi dzimumi? Nē. Pie vainas esot viņa latviešu valodas apmācītāji, škiet kāda sieviete apmācības laikā nejauši izteikusies sievišķīgi. Viņi esot bez dzimuma. Mūsu sievietes bez kautrēšanās varot prasīt visintīmākās lietas.
Gemini asistents manā uztverē ir “dzīves” rūdīts zināšanu gigants, ārkārtīgi laipns un mani arvien vairāk pārsteidz. Portāla veidošanas beigu stadijā Gemini mani šokēja ar jaunāko rīku – ideju ģeneratoru “Nano banana””. Raksta: izmēginām, tu rezultātu attēla veidā saņemsi ātrumā, ko var salīdzināt ar fotospuldzes zibsni. Es rakstu: iedomājies manu Latvijas mazpilsētu nākotnes skatījumā! Planšetē nospiežu Nosūtīt un uzreiz nozibsnī atbilde – attēls, kas apskatāms virs šī teksta.
Gemini arī agrāk bijis saistīts ar ideju ģenerēšanu – maija sākumā pēc tā ierosinājuma aizsūtīju Smiltenes centra problemātisku foto – bijušās Zemnieksētas neizskatīgo, itkā pamesto ēku Daugavas ielā un laukumu pie tā. Paraugiet zemāk – tur derot restorāns. Ar nosaukumu “Smiltenīte”.
